Mhm.. Nez, šodien atkal tāds domājamais uznāca.. Sāku domāt par to, kā būtu bijis, ja būtu tā un šitā.. Bet tad sapratu, ka, ja nebūtu tā vai šitā, tad būtu atkal savādāk, varbūt sliktāk, a moš labāk.. Vells viņ` zin..
Bet grūti. Ja neiet kā vajaga. It kā domā: Pofig, dzīve iet uz priekšu, nāks citi cilvēki, citi jauki brīži, nelaimes, aizmirsīsi veco, nāks jaunais.. Bet, pēc kāda laika, tik un tā saproti, ka tā nevar. Ir kaut kas, kas neļauj aizmirst. Kas? Nezinu. A kā ar to cīnīties? Arī par to man nav ne mazākās nojausmas.. Ok, nekā vairs nav, bet nepamet sajūta, ka vēl var.. Ir kaut kāda cerība [cerība taču mirstot pēdējā]. Bet, cerot, var sasisties vēl vairāk. Tāpēc tagad tik tizli dīvaina sajūta, kaut kas neliek man mieru. Kas?
Bet, nu laikam neko darīt. Lai viss rit savu gaitu?