Man atkal 10 reizes jāpārdomā ko rakstīt, lai tā nebūtu kā atskaite par manu dzīvi vai arī nebūtu pārāk privāta lieta. [piebildīšu, ka teksts tiek rediģēts jau reizes desmit - aut.]. ir diezgan grūti kaut ko uzdrukāt, ja ik pēc minūtes manu domu pārtrauc mammas jautājumi par skaistumkopšanu un ieskanas winampā ne tā iedvesmojošākā dziesma. Uzliku slaveno latviešu dziesmu “Lūgums” un gaidu iedvesmu. atkārtojumā – lai skan vairākas reizes, varbūt atlido mūza. dažreiz tā es nosēžu pusstundu un tā arī neko neuzrakstu. vajadzētu tikt pie portatīvā, bet nezinu, kā lai ātrumā pie tā tikt – nopelnīt vai izplānot zagšanu? 
redziet, man ir svarīga poza kādā es rakstu un telpa kurā atrodos, bet pašlaik tas ir pilnīgi un galīgi neiedvesmojoši. ahā, ēst arī gribas. super, ar tukšu vēderu neviens nav rakstītājs, bet pierijoties mani pārņem miegaina sajūta. neder. interesanti, kā rakstījuši citi rakstnieki? viņi taču pārsvarā dzīvojuši nabadzībā un trūkumā. sēdēt pie loga ar tukšu vēderu, rakstīt memuārus? ak, nē, tas nav priekš manis. vajag komfortu, siltumu, mūziku un emocijas. es taču nevaru izdomāt stāstu par Lieni un Kārli, ja es esmu neēdusi, nosalusi plus vēl saķērusi kādu nelāgu slimību (no kurām parasti mira daudzi ievērojami rakstnieki). atcerējos, ka man rīt jābrauc uz Gulbeni. tas nosit jebkādu garastāvokli. ok, nedomāšu par braucienu.
nu redziet, kamēr es te beztolkā pierakstu savas domas, esmu jau ierakstījusies. nu – iesilusi mazliet. ar to arī viss beidzas. apsolos nākamo ierakstu veikt ar vēl lielāku rūpību nekā šodien. tikai par tēmu. ā, es zinu, ko es darīšu nākamreiz – pārkopēšu dažus ierakstus no citām vietām, tikai jāskatās vai šeit var iekopēt. citur neļauj :p bet tagad - ĒST!
Aprīlis 30, 2009 at 3:20 pēcpusdienā
Man ir līdzīgs variants,es to vairāk saucu par iedvesmu,kad es rakstu,un reizēm jāsaka,ka rakstu gari,bet ir brīži,kad es vienkārši neesmu spējīgs kautko uzrakstīt.
Ja to cenšos darīt,mani raksti,un atbildes sanāk,manā skatījumā diezgan nejēdzīgi,un kas pats galvenais nepārdomāti.
Bet tā kā man patīk lai teksts,ko uzrakstu ir pēc iespējams vieglāk lasāms,un uztverams lasītājam,kā arī lai nav tikai un vienīgi,viena liela putra,es pārlasu savu rakstīto,reizēm pat vairākkārtīgi.
Pie portatīvā tu nonāksi,bet domāju tam ir nepieciešama ne tikai nauda,bet arī pacietība,kā arī tas ir atkarīgs no tevis pašas,cik ilgā laikā tu sagrabināsi/nopelnīsi to naudiņu,lai spētu sev nopirkt portatīvo,un padarīt savu rakstīšanu,kaut nedaudz ērtāku,patīkamāku.
Kāpēc brauciens uz Gulbeni,nosit jebkāda veida garastāvokli,ja protams drīkst jautāt ?
Dažbrīd jebkurš rakstiņš blogā ir lasāms,lai arī kāds viņš nebūtu,jo tomēr,ja esmu ieinteresēts kautko palasīt,tad pat šādu rakstu ir iespējams izlasīt,un tomēr kautko no viņa izlobīt.
Protams atrodas cilvēki,vai varbūt labāk teikt tādi intelektuāļi,kam varbūt šis viss šķistu nejēdzīgs,bet ko gan tur piebilst,ja esi atšķirīgās uztveres grupās,kas vienam ir labs,tas otram vienmēr būs slikts.
Vienveidīga saskaņotība manā skatījumā nav panākama,un līdz ar to tas veidu mūs tik atšķirīgus,par ko es arī priecājos.